Vīns ir pazīstams kopš pasaules bērnu dienām. Tas ir senākais alkoholiskais dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogas. Dzēriena nosaukums radies par godu tā galvenajai sastāvdaļai vīnogai. Alkohola saturs vīnā ir no 8% līdz 14%.
VĒSTURE: Arheologi uzskata, ka vīnu pazinušas teju visas senās tautas jau pirms mūsu ēras. Tomēr pirmās liecinas par vīna gatavošanu ir atrodamas apmēram 6000 gadus pirms mūsu ēras tagadējās Gruzijas teritorijā.
BAUDĪTĀJIEM: Dāžādas vīnogu šķirnes, dzēriena pagatavošanas veidi, klimatiskie apstākļi un pat katra gada ražas nianses veido bagāto vīna piedāvājuma klāstu. Sarkanvīns tiek gatavots no tumšajām vīnogām. Gatavā dzēriena krāsa var nedaudz atšķirties, veidojot dažādus tumši sarkanos toņus.
Pasniedzot sarkanvīnu, ieteicams to pārliet karafē, jo, atrodoties istabas temperatūrā, tas izgaro, vilinot ar sarkanvīnam raksturīgo bagāto buķeti. Sarkanvīnam ir paredzētas lielas, apaļas glāzes, azpildot tikai vienu trešdaļu no tilpuma. Dzērienam jābūt istabas temperatūrā.
Baltvīns tiek gatavots no gaišajām vīnogām. Tradicionāli baltvīnu pasniedz kā aperitīvu vai ar vieglajiem ēdieniem. Pirms pasniegšanas dzērienu noteikti nepieciešams atdzesēt. Baltvīnam ir paredzētas pusgaras, šauras glāzes, aizpildot divas trešdaļas no tilpuma.
Rozā vīns ir vēl viens vīna veids, ko ir iemīļojuši vairāki vīna cienītāji. Rozā vīni tiek pagatavoti no sarkanajām vīnogām, un tiem ir vielgi eleganta garša un smarža. Vīnziņi iesaka rozā vīnus, kas ir izturēt ne ilgāk par trim gadiem.
Daudzviet pasaulē tiek ražots dzirkstošais vīns, tomēr par šampanieti drīkst dēvēt tikai to dzērienu, ko raudzēšanas procesā iegūst no īpašu šķirņu vīnogām, kas aug Šampaņas reģionā (Champagne), Francijā. Šampanietim līdzīgi dzērieni, kas pagatvoti citviet, tiek saukti par dzirkstošajiem vīniem vai proseko (prosecco). Vēsture vēsta, ka izcilo dzērienu radīja neredzīgais benediktīniešu mūks Pjērs Perinjons (Pérignon, 1638 – 1715), nodrošinot šim šampanieša dzērienam popularitāti arī mūsdienās.
Portvīns ir stiprināts deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī dzēriena krāsu (balts, sārts vai sarkans). Portvīns ir salds un ar izteiktu aromātu. Dzēriens ir nosaukts par godu Portugāles pilsētai Portu, kuras reģionā tiek audzētas dzērienā izmantotās vīnogas.
Karstvīns ir karsts alkoholisks dzēriens, kura pagatavošanā izmanto sarkanvīnu un dažādas garšvielas: kardamonu, ingveru, apelsīnu miziņas, krustnagliņas, kanēlstandziņas u.c. Viekalu plauktos ir pieejami arī gatavie karstvīni, kurus nepieciešams tikai uzsildīt. Karstvīna baudīšanas mākslu Eiropā ir izplatījuši romieši jau 1.gs. m.ē. Vēl joprojām šis viegli alkoholiskais dzēriens ir ļoti iecienīts ziemas svētku laikā. Slavenajos Rietumeiropas Ziemassvētku tirdziņos, sildoties sirsnīgajās sarunās, dzērienam pievieno arī nedaudz degvīna.